Autori

All Pozitīvs ir Artura Vaišļas pseidonīms.

Aivars Freimanis (08.02. 1936. – 24.01.1018.) bija latviešu kinorežisors, scenārists un rakstnieks. 1964. gadā kļuvis par Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedru un  1987. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu. 1989. gadā kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru. 2003. gadā ticis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Saņēmis vairākas Lielā Kristapa balvas, tai skaitā 2012. gadā par mūža ieguldījumu.

Andrejs Vilks ir dzimis 1954. gada 30. augustā ir Latvijas kriminologs un politiķis (LSDSP). Juridisko zinātņu doktors, LU docents, RSU Senāta priekšsēdētājs.° 1976. gadā — absolvējis PSRS Iekšlietu ministrijas Omskas augstāko milicijas skolu. 1981. gadā — beidzis PSRS Iekšlietu ministrijas zinātniski pētnieciskā institūta adjunktūru. 1984.—1989. gadā — PSRS Iekšlietu ministrijas zinātniski pētnieciskā institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks. 1989.—1991. gadā — PSRS Iekšlietu ministrijas zinātniski pētnieciskā institūta Baltijas Kriminoloģisko pētījumu daļas vadītājs. 1991.—1993. gadā — LR Drošības dienesta sociālpolitisko pētījumu biroja vadītājs 1993.—2003. gadā bijis Kriminoloģisko pētījumu centra direktors.[1] 2001.—2005. gadā Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs. Kopš 2007. gadā LSDSP frakcijas Rīgas domē un Rīgas organizācijas priekšsēdētājs. Kopš 2009. gadā RSU Juridiskās fakultātes dekāns. Pašlaik — RSU profesors un RSU Promocijas Juridiskās zinātnes padomes priekšsēdētājs.

Andris Vilks ir Dr. phil., asoc. profesors, mācībspēks Labklājības un sociālā darba katedra, Rīgas Stradiņu Universitātē. Grāmatu “Socioloģisko pētījumu kontekstuālās problēmas”, “Pasaules sociologi”, “Filozofiskā socioloģija Latvijā” u.c. autors.

Anita Zeiliņa (pseidonīms – Anita Karlisone) Pasaule ir vaļā. Vienmēr. Kamēr tas nav ieraudzīts un sajusts, pasaulei vajadzīgas atslēgas, lai to atslēgtu vai aizslēgtu. Vārds ir viena no būtiskākajām atslēgām. Tikai vārdam ir divējāda daba, jo tas pats vārds vienam pasauli atslēdz, citam – aizslēdz. Es vēlētos, lai manas grāmatas (rakstu kopš 2004.gada) visu vecumu lasītāju pasaules slēdz vaļā.

Dzejnieks, rakstnieks un dramaturgs Arnolds Auziņš 1931.gada Talsu novada Dundagas pagastā. Strādājis laikrakstots “Pionieris” un “Draugs”.  Pēc aiziešanas pensijā pilnībā pievērsās radošajam darbam. Rakstījis gan bērniem, gan pieaugušajiem. Neviens no mūsdienu latviešu rakstniekiem nav sacerējis tik daudz anekdošu – gan par politiķiem, gan par rakstniekiem, kas sakopotas 7 grāmatās. Vairāk nekā 300 dzejoļu izmantojuši daudzi komponisti – E.Īgenberga, R.Pauls, A.Kublinskis, R.Kalsons, G.Freklenfelds, V.Salaks u.c.. Dzejoļi atdzejoti angļu, krievu, lietuviešu, gruzīnu, somu un bulgāru valodās.

Arturs Balts ir Artura Vaišļas pseidonīms.

Daila Rotbaha ir pazīstama Latvijas svētvietu pētniece, kura par savu dzīves sūtību uzskata latviešu kultūras sakrālās bagātības popularizēšanu un senču garīgā mantojuma saglabāšanu. Grāmata “Nezināmā zeme. Latvijas svētvietas un svētkalni”  ir būtisks atgādinājums tieši dabā meklēt dzīves harmoniju un smelties pozitīvo enerģiju.

Deniss Hanovs (dzimis1977, Rīga) irhumanitāro zinātņu doktors (Dr. art.), Rīgas Stradiņa universitātes profesors. 1994. gadā Deniss pabeidza Puškina liceja Vēstures un filozofijas nodaļu. Izglītību turpināja Latvijas Kultūras akadēmijas Starpreģionālo kultūras sakaru nodaļā. Augstskolu absolvēja 2001. gadā ar kultūras teorijas maģistra grādu. 2003. gadā aizstāvēja disertāciju Pilsonības nācija: Baltijas Vēstnesis, 1868.-1906. Kopš 2004. gada Hanovs strādā par pasniedzēju Rīgas Stradiņa universitātes Komunikāciju fakultātē. Denisa Hanova interešu lokā ir šādi temati: globalizācijas procesi Eiropā un Latvijā, starpkultūru dialogs, integrācijas procesi un pilsoniskā līdzdalība. Daudzu šīm problēmām veltītu zinātnisko rakstu, materiālu un mācību līdzekļu autors.

Gunta Micāne (07.02.1938.-17.08.2014.) bija skolotāja, filoloģe un dzejniece. Dzimusi Jelgavā, tomēr lielāko savu mūža daļu pavadījusi Juglā, strādājot Juglas 39.vidusskolā. Pēc aiziešanas pensijā 1993.gadā lielāko daļu laika veltīja uzrakstītā apkopošanai un grāmatu izdošanai. 2013. gadā iznāca viņas pēdējā grāmata «Prieka pilna sirds», dzejolīši mazākumtautību bērniem, kuri mācās latviešu valodu.

Hermanis Paukšs (dzimis 1956.gada 26.jūlijā) ir gan rakstnieks, gan režisors, gan pedagogs un aktieris. Viss viņa mūžs ir saistīts ar un par teātri. Uzsākot rakstnieka darbību, sākumā pievērsies satīriskajai dzejai un prozai, bet vēlāk pastiprinātu interesi izrādījis par dramaturģiju.  Sarakstījis vairākus desmitus lugu no kuriem daļa ir adresēta bērniem un pusaudžiem. Viņa darbu stiprā puse ir dzirkstošais humors, kurš brīžiem balansē uz labas gaumes robežas.

Igors Freimanis Latvijas grāmatniecibas vēsturē ir plaži pazīstams ar saviem darbiem, kuri veltīti modes un baleta vēsturei, tostarp - “Laiks. Laikmets. Mode”, “Deja. Balets. Karnevāls”, “Politika . Erotika. Teātris” un “Dendijs cauri gadsimtiem”. Šīs ir tikai dažas no viņa sarakstīto grāmatu klāsta. Paralēli rakstniecībai, septiņus gadus ir veidojis žurnāla “Teātra vēstnesis” baleta hroiku. Ir arī turpat desmit baleta libretu autors. Strādajis kā mācībspēks Latvijas Mūzikas akadēmijā un savas zināšanas nav liedzis arī Starptautiskās Birutas Mageles stilistu meistardarbnīcu audzēkņiem.

Ināra Roja (dzimusi 1946.gadā 29.aprīlī) ir vairāk kā 30 gadus praktizējoša neiroloģe un sertificēta hipnoterapeite.  Daudzu zinātnisku publikāciju un grāmatu, tostap “Marsela Bertholda nomoda sapņu terapijas”, autore. No darba brīvajā laikā ir pievērsusies dzejas rakstīšanai, kuri  tulkoti krievu, lietuviešu, baltkrievu, ukraiņu, gruzīnu, armēņu, kazahu, uzbeku, poļu valodā.

2010. – Profesionālo maģistra grādu izglītībā Daugavpils Universitāt (vizuālās mākslas un tehniskās grafikas skolotājs); 2001. –2007. Latvijas Mākslas Akadēmija – Glezniecības nodaļa; Profesionālās organizācijas, kuru biedrs esmu: Latvijas Mākslinieku savienības biedrs Izstāžu darbība: 2019. – Latvijas Mākslinieku savienības izstāde – „RUDENS 2019. KRĀSAINĀ SIENA. PAAUDZES”; 2019. – Izstādē – Ar iedvesmu par Itāliju – Rīgas Centrālajā bibliotēkā; 2017. – Gleznu izstāde(Personālizstāde) “Ziedu varavīksne” – Ķekavas novadpētnietniecības muzejs; 2016. – Gleznu Personālizstāde Ķekavas novadpētniecības muzejā; 2010. – Personālizstāde Carnikavas Tautas Kultūras namā (Gleznas un Litogrāfijas); 2006. – Personālizstāde Cherado 2006.janvāris – “Sievietes pasaule” – 16.01.06-22.01.06.; 2005. – Personālizstāde Galerijā “ag7” 02.09.05. – 23.09.05. gleznas “Vasaras noskaņas”; 2003. – Personālizstāde slimnīcas „Gaiļezers” 2.stāva zālēs;

Ivars Ījabs (dzimis 1972.gadā 17.nobembrī)  ir latviešu politiķis, mūziķis un politologs. Beidzis Latvijas Mūzikas akadēmiju un Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu filozofijā. 2007.gadā ieguvis politikas zinātnes zinātņu doktora grādu. Strādājis Latvijas Universitātē , bet 2019. gada ievēlēts Eiropas parlamentā no partijas “Attīstībai/Par”. Ir vairāku pētniecisko rakstu un grāmatu, tostarp “Saeima, vārdi, demokrātija” autors.

Muzikologs Jānis Torgāns ir dzimis 1942.gadā, Valkā. Latvijas Komponistu savienības biedrs kopš 1972. 1967. gadā sācis strādāt par mācībspēku Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas mūzikas teorijas katedrā, bet 1977. pārgājis uz Mūzikas vēstures katedru, kur strādājis līdz 2009; kopš 1989 – profesors, kopš 2009 – emeritētais profesors, 1994–2002 arī zinātniskā un radošā darba prorektors. Paralēli strādājis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā (mūzikas literatūras skolotājs, 1967–1979), PSRS Mūzikas fonda Latvijas nodaļā (mūzikas propagandas redaktors, 1970–1974), Latvijas Komponistu savienībā (Valdes atbildīgais sekretārs, 1978–1984). Daudzu, ar mūzikas vēstures lapaspusēm, publiāciju autors.

Lauri Vahtre ir igaunu politiķis, vēsturnieks un tulks. Beidzis Tartu 2. vidusskolu 1978. gadā un Tartu Universitātes vēstures nodaļu 1984. gadā (1988. gada PhD). Sstrādāja par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku Igaunijas Brīvdabas muzejā , pēc tam turpināja maģistrantūru. No 1988. līdz 1992. gadam viņš strādāja par vecāko pētnieku Igaunijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtā , no 1989. līdz 1992. gadam - par Tartu Universitātes vecāko pasniedzēju. Kā vēsturnieks Lauri Vahtre ir pazīstams kā vēstures popularizētājs un vairāku skolas grāmatu līdzautors. 1992. gadā Pro Patria partijas uzvaras rezultātā valsts vēlēšanās Lauri Vahtre tika ievēlēts par VII Saeimas deputātu. Viņš kļuva par vienu no partijas politiskajiem līderiem un tika pārvēlēts parlamentā 1995. un 1999. gadā. 2003. gadā partija cieta zaudējumus parlamenta vēlēšanās, un Vahtre netika ievēlēts. Parlamentā Viņš atkal atgriezās 2007. gadā un kļuva par parlamenta Kultūras lietu komitejas, kā arī Nacionālās mantojuma asociācijas locekli.

Autors īsumā par sevi: "Mans vārds ir Nauris Gekišs, esmu dzimis 1988.gadā Jūrmalā, kur esmu aizvadījis lielāko daļu savas līdzšinējās dzīves. Esmu absolvējis Slokas pamatskolu, Jūrmalas 1.ģimnāziju, kā arī Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Strādāju arhivāra specialitātē. Dzeju un stāstus sāku rakstīt jau pamatskolas gados, kad ieguvu atzinību Jūrmalas un Latvijas mēroga jauno literātu konkursos taču pēc vidusskolas absolvēšanas aizliedzu sev rakstīt un domāju, ka nekad to vairs nedarīšu, līdz pēc aptuveni desmit gadus ilga pārtraukuma, smagas slimības laikā atsāku īsināt laiku ar rakstīšanu un publicēju daļu savu sacerējumu sociālajos tīklos, līdz draugi mani pierunāja izdot manas pirmās dzejas grāmatas. Mani dzejoļi un citi sacerējumi ir tikuši publicēti laikrakstos ‘’Ogres Vēstis,’’ ‘’Jūrmalas Laiks’’(šī avīze pastāvēja tikai dažus mēnešus), kā arī Gulbenes laikrakstā ‘’Dzirkstele’’ un žurnālā ‘’Zintnieks.’’ Esmu bijis līdzautors arī Ogres literātu apvienības ‘’Sirdsdoma’’ dzejas kopkrājumam ‘’Uvertīra Latvijas simtgadei’’ un Jelgavas dzejnieku kluba ‘’Pieskāriens’’ almanaham ‘’Zemgales vācelīte.’’ Mani ierastie iedvesmas avoti ir daba, mīlestība, klasiskā mūzika un māksla. Esmu izmēģinājis roku dažādās dzejas formās un atšķirīga satura radīšanā, līdz izšķīros, ka vēlos radīt un izplatīt tādu dzeju, kas pēc iespējas rosinātu un vairotu labo. Bieži saceru dzejoļus braucot vilcienā uz darbu vai no darba, pastaigājoties parkā vai Jūrmalas kāpās un liedagā, reizēm naktīs ceļos no gultas un pierakstu vārsmas, kas man ienākušas prātā. Daudzi dzejoļi rodas arī klasiskās mūzikas koncertu apmeklējuma laikā. Parasti es tos vispirms pierakstu mobilajā telefonā, bet ar slīpēšanu nodarbojos vēlāk, mājās. Dzeja visbiežāk ierodas negaidīta un visnepiemērotākajos brīžos, taču es neatkarīgi no sava noskaņojuma varu jebkurā brīdī uzrakstīt apsveikumu vai veltījumu jebkuram cilvēkam apmēram divu četrrindu pantiņu garumā, ja kāds man to palūdz.. Visvairāk manus uzskatus par dzeju, šķiet, ir ietekmējuši pagājušā un aizpagājušā gadsimta latviešu klasiķi, it īpaši Alfrēds Krūklis, Harijs Heislers, Ziedonis Purvs, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe, Vilis Plūdonis, Fricis Bārda u.c. Skolā mūs mācīja, ka vajag izvēlēties kādu ideālu, kura pēdās vajag censties sekot un kuru likt sev par piemēru, un viņi ir autori, kuriem es gribētu līdzināties. Tiesa gan, skolas laikā visvairāk sajūsminājos par Eduardu Veidenbaumu un dižajiem renesanses itāļu dzejniekiem: Danti Aligjēri un Frančesko Petrarku, kā arī izcilo dāņu pasaku meistaru Hansu Kristianu Andersenu un mūsu pašu Kārli Skalbi un Skaidrīti Kaldupi, jo tolaik rakstīju arī pasakas. Šobrīd esmu aizrāvies ar DJ Dark dziesmu tekstiem, bet mani sajūsmina arī mazāk zināmu latviešu valodā rakstošo mūsdienu autoru, piemēram, Lidijas Bērzes, Aijas Celmas, Intas Špilleres, Rasmas Urtānes, Oniksas Cvetkovas, Smaidas Maskinas dzeja. Lai neapvainojas tie, kurus nenosaucu, jo tad saraksts būtu jāveido ļoti garš, taču savās interesēs neaprobežojos tikai ar dzeju-labprāt lasu arī stāstus, romānus, ceļojumu aprakstus un populārzinātnisku literatūru, īpaši par vēsturi, kultūras vēsturi un ievērojamu cilvēku dzīvi. Es vēlētos, kaut spētu radīt tik brīnišķīgus tekstus, kā Alfrēds Krūklis vai Ziedonis Purvs, kuru vārsmas tikušas izmantotas skaistās un populārās dziesmās, kas nekad neapnīk un tiek katru dienu atskaņotas radio, tas ir mans ideāls, kuru es ļoti gribētu sasniegt. Es mīlu skaistu dzeju, tāpat kā klasisko un arī šlāgermūziku un bez tām abām – bez dzejas un mūzikas – dzīve man vairs nespētu sagādāt prieku. Ja man jautātu: ‘’Kāds tu esi?’’ Droši vien pati godīgākā iespējamā atbilde skanētu: ‘’Vecmodīgs, konservatīvs pesimists, bet romantiķis.’’"

(04.08.1928. – 30.09.2015. ) Ilgus gadus strādājusi par dzejas nodaļas redaktori  žurnālā “Literatūra un māksla”, scenāriju kolēģijas redaktori Rīgas kinostudijā kā arī  bijusi dzejas nodaļas redaktore žurnāla “Karogs”. Ir daudzu angļu, krievu, čehu un dāņu dzejoļu atdzejotāja un tulkotāja. Pašas dzejnieces dzejas pūrā ir vairāk kā 16 dzejoļu krājumi ( "Priede kalnā",  "Saulespuķe", "Apsolītā zeme"; “Kamēr gaisma atnāk” u.c., kā arī dzejoļi bērniem "Betas grāmata"  un "Lusija”.

Osvalds Joksts ir dzimis 1956. gadā . Pabeidzis Ogres mežrūpniecības tehnikumu (meža izstrādes tehniķa-tehnologa kvalifikācija). 1969. gadā ieguva politologa izglītību neklātienes Augstākajā partijas skolā, 1984. gadā PSRS Valsts un tiesību institūta aspirantūrā — juridisko zinātņu kandidāta grādu, bet 1991. gadā — tiesību doktora zinātnisko grādu. Gadu vēlāk ieguvis Habilitētā tiesību zinātņu doktora grādu. Kopš 1989. gada — strādajis akadēmiskajos un administratīvajos amatos Latvijas augstskolās. Tostarp LLU, Latvijas Policijas akadēmija un Sīgas Stradiņu Universitātē. Šobrīd ir RSU Doktora studiju programmas "Juridiskās zinātnes" vadītājs.

Dzimis 1928. gada 1. martā, Rugāju pagasta Dreimanovā. 1942. gadā pabeidzis Rugāju 6-kl. pamatskolu, rudenī sāk mācīties Balvu valsts ģimnāzijā. 2. Pasaules kara notikumi 1944. gadā skolas gaitas pārtrauc.1944. gadā nonāk vācu Gaisa spēku palīgdienestā Vācijā,1945. gada aprīlī – ASV armijas kara gūstekņu nometnē Francijā. Tā paša gada rudenī tiek atbrīvots un dodas uz Vāciju.1949. gadā pabeidz Libekas Latviešu ģimnāziju, Bonnas universitātē sāk studēt teoloģiju un psiholoģiju – to uzskata par nekad nebeidzamu mācīšanās pienākumu. Ir Baltiešu Kristīgo studentu apvienības biedrs, vairākus gadus tās ģenerālsekretārs. Nodibina un vada "Gaismas Akciju" – kristīgu cilvēktiesību aizstāvēšanas organizāciju, kas izveido slepenu sakaru sistēmu starp latviešiem okupētajā dzimtenē un rietumu valstīs. 1995. gadā ievēlēts 6. Saeimā un apbalvots ar Triju zvaigņu ordeni. Miris 2016.gada 27.01.

Dzimis 1973. gadā, Rīgā Pabeidzis N. Draudziņas Rīgas 7. vidusskolu Studējis Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības Universitātē, iegūstot inženiera kvalifikāciju un bakalaura grādu inženierzinātnēs, vēlāk arī maģistra grādu sociālo zinātņu jomā. Vairā kā 20 gadus bijis vadošos amatos gan vietējos Latvijas uzņēmumos, gan arī starptautiskos uzņēmumos. Strādājis arī kā starptautiskais biznesa konsultants Prāgā un Minhenē. Šobrīd Rīgas lielākā biznesa parka "Abava" līdzīpašnieks un biznesa konsultants. Ir akadēmiskās mūža organizācijas studentu korporācijas "Ventonia" filistrs. Papildus saviem tiešajiem daba pienākumiem, no pamatdarba brīvajā laikā, arī labprāt palīdz interesentiem iepazīt latvisko pirts tradīciju zināšanas un prasmes, izbaudīt latvisko pirts rituālu.

Dr.paed., prof. Viesturs Krauksts – bijušais prorektors studiju darbā (1992.– 2009.), bijis augstas klases smaiļotājs. Darbu Akadēmijā sāka Slēpošanas katedrā 1966.gadā. No 1973.gada vadīja Slēpošanas katedru, bija dekāna vietnieks, bet pēc studiju prorektora darba uzsākšanas 1992.gadā pedagoģisko darbību turpināja Peldēšanas katedrā. V.Krauksts ir sarakstījis grāmatas par airēšanu, kalnu slēpošanu, slēpošanu, kā arī zinātniskos izdevumus par sportistu sagatavošanu un dažādiem sporta treniņu aspektiem. Pašlaik V.Krauksts ir LSPA vadošais pētnieks.

Ziedonis Bunžs ir Inženierzinātņu doktors. Kopumā ir izdoti 107 zinātniskie darbi, tai skaitā 60 izgudrojumi. Līdz 1991. g. gandrīz visi darbi ir publicēti Maskavā. Rīgas Tehniskās koledžas docents.

Ilgus gadus bijusi Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošā pētniece. Grāmatas “Augu vides aizsardzība” autore, kā arī līdzautore grāmatai “Aizsargājot augus, saudzē dabu”.