GADI RIT

Reizēm ārējais izskats maldina. Reizēm? Bieži tas saskan ar rakstura īpašībām. Tas ir vai nu izveidots, vai izveidojies, cilvēkam augot, laika gaitā. Gribu teikt, ka izskatu reti kad cilvēks iedomājas pārveidot. Bet raksturs, kas tik bieži daudziem duras acīs, tiek gan analizēts, gan pielāgots svešiem. Reizēm līdz pašam top nepatīkams. Taču te nebūs runa par izskatu, te nebūs runa par raksturu: cik cilvēku, tik izskatu; cik cilvēku, tik raksturu. Te runa būs par dzīvi. Atkal jau teiksiet, ka arī tā ir katram sava. Un pareizi teiksiet.

Es gribu pastāstīt par šo dzīvi. Par dzīvi, kura nebūt nav un nebija vienkārša, un to nodzīvot arī nav un nebija vienkārši. Kā jau sapratīsiet, katra dzīve ir gan šāda, gan tāda. Katram, lai kā to arī necenstos dzīvot, tā sanāk tikai tāda, kāda nu sanāk. Reizēm vieglāka, reizēm smagāka. Un vai tad to vieglumu var paredzēt? Nu arī nē. Ja palaiž no kalna akmentiņu, tas veļas gan gludi, gan reizēm aizķeras. Kas tur ceļā noticis, aiz kā aizķēries, ne uz priekšu minams, ne arī izzināms.