Gājputnu krustcelēs

Dzīvespriekam jau nevajag daudz –

sveikt ausmu, putnu gavilēm vītu,

izsmaržot pumpurus pirmos,

kas dārzā tev plaukst,

saules dāsnuma sasildīti,

un zināt, ka ir šai pasaulē draugs,

kas vienmēr vēlēs tev laburītu.

Vārdi ir kā rokas dvēselei. Īstie un vietā pateiktie,  spēj pacelt to nebijušos augstumos – pat galva apreibst. Bet vai ilgi spēs noturēt? Jo no augstākas virsotnes sekos kritiens, jo tas būs sāpīgāks. Reizēm klusums kliedz skaļāk par vārdiem – ieklausies, pirms Laika vecis vārdus  paspējis aiznest sev līdzi. Ieklausies, centies saprast un esi pateicīgs par laimi būt saprastam. Apskaut otru var ne tikai ar rokām – arī ar vārdiem. Tā cieši, no visām pusēm.