Kur atrodas nekuriene?

Bērnības iespaidi pavada visu mūžu. No puikas gadiem atceros frivolu teicienu: „Augstāk par savu pakaļu neuzlēksi.” Bet absolūtas patiesības nav. Ja tā būtu, dzīve šķistu gaužām neinteresanta. Augstlēcēji pārvar zemes pievilkšanas spēku un tiek pāri latiņai, kas sniedzas krietnu tiesu pāri galvai. Tagad es saprotu, kāpēc viņi lec ar muguru pa priekšu – lai pēdējā brīdī nenobītos un nenobremzētu.

Tādi šķēršļi mums gadās bieži. Uzvar spēcīgākie, tie, kas pārliecināti par sevi, arī veiksminieki. Daudz esmu domājis par to, kāpēc vieniem uzsmaida laime, bet citiem gadās visādas ķibeles. Un ko mēs zinām par sevi? Izrādās, ka savu „Es” nemaz īsti nepazīstam. Atceramies dīvainus atgadījumus, liktenīgas sakritības, bet neprotam notikušo izskaidrot. Esam pie pilnas apziņas, bet ir tikai vārga nojausma par zemapziņu un vēl mazāk par virsapziņu.

Balstoties uz savu un citu pieredzi, esmu mēģinājis izstāstīt, kā apturēt laiku, par cilvēku saderību, kas ierakstīta zvaigznēs, atmiņām par iepriekšējām dzīvēm, intuīciju, kas pasargā mūs no nelaimēm un noder arī radošā darbā, liktenīgiem skaitļiem, sapņiem, kas piepildās, un vēsturnieku kļūdām…

Skeptiķi var pavīpsnāt, toties tie, kas paši sastapušies ar pārdabiskām parādībām, mani sapratīs. Nemeklējiet recepti, bet padomājiet un jūs nebiedēs brīdis, kad nebūsiet vairs šeit, jo nebūtības nemaz nav. Nāve ir mīts. Daudzi saka – Nekuriene, patiesībā tā ir paralēlā pasaule. Neapstrīdāmi piemēri liecina, ka dvēsele ir nemirstīga.