Liepziedu blūzs

Liepziedu blūzs

Silts un maigs jūlija vējš
Atkal ieskrien pa logu manu,
Saldu liepziedu smaržu nes
Un melodiju, ko bites san.

Silts un maigs jūlija vējš
Reibinoši smaržo pēc liepziedu medus…
Par ko gan liepās tik saldi dzied bites?
Vai par mīlestību, kura nekad nerūs?

Kā bites krāj medu, mēs atmiņas krājam,
Lai tās palīdz izturēt aukstāko ziemu,
Jo silda mīlestība, kas sirdī rod mājas,
Kaut smeldze kā bite reizēm sirdī iedur…

Apreibina mani siltais jūlija vējš,
Un liepu ziedos skan kluss bišu blūzs…
Pagātnē nevaram atgriezties mēs,
Bet gaišas atmiņas vienmēr spēcina mūs!

Nauris Gekišs 2021

6.40

Dalies ar savu atradumu

Grāmatas detaļas

Svars 172 g
Dimensijas 120 × 200 × 10 mm
Izdevniecība

Nauris Gekišs

Izdota

2021

Apjoms

172

ISBN

978-9934-8884-7-2

Sējums

Mīkstais

About The Author

Nauris Gekišs

Nauris Gekišs

Autors īsumā par sevi:
"Mans vārds ir Nauris Gekišs, esmu dzimis 1988.gadā Jūrmalā, kur esmu aizvadījis lielāko daļu savas līdzšinējās dzīves. Esmu absolvējis Slokas pamatskolu, Jūrmalas 1.ģimnāziju, kā arī Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Strādāju arhivāra specialitātē. Dzeju un stāstus sāku rakstīt jau pamatskolas gados, kad ieguvu atzinību Jūrmalas un Latvijas mēroga jauno literātu konkursos taču pēc vidusskolas absolvēšanas aizliedzu sev rakstīt un domāju, ka nekad to vairs nedarīšu, līdz pēc aptuveni desmit gadus ilga pārtraukuma, smagas slimības laikā atsāku īsināt laiku ar rakstīšanu un publicēju daļu savu sacerējumu sociālajos tīklos, līdz draugi mani pierunāja izdot manas pirmās dzejas grāmatas. Mani dzejoļi un citi sacerējumi ir tikuši publicēti laikrakstos ‘’Ogres Vēstis,’’ ‘’Jūrmalas Laiks’’(šī avīze pastāvēja tikai dažus mēnešus), kā arī Gulbenes laikrakstā ‘’Dzirkstele’’ un žurnālā ‘’Zintnieks.’’ Esmu bijis līdzautors arī Ogres literātu apvienības ‘’Sirdsdoma’’ dzejas kopkrājumam ‘’Uvertīra Latvijas simtgadei’’ un Jelgavas dzejnieku kluba ‘’Pieskāriens’’ almanaham ‘’Zemgales vācelīte.’’
Mani ierastie iedvesmas avoti ir daba, mīlestība, klasiskā mūzika un māksla. Esmu izmēģinājis roku dažādās dzejas formās un atšķirīga satura radīšanā, līdz izšķīros, ka vēlos radīt un izplatīt tādu dzeju, kas pēc iespējas rosinātu un vairotu labo. Bieži saceru dzejoļus braucot vilcienā uz darbu vai no darba, pastaigājoties parkā vai Jūrmalas kāpās un liedagā, reizēm naktīs ceļos no gultas un pierakstu vārsmas, kas man ienākušas prātā. Daudzi dzejoļi rodas arī klasiskās mūzikas koncertu apmeklējuma laikā. Parasti es tos vispirms pierakstu mobilajā telefonā, bet ar slīpēšanu nodarbojos vēlāk, mājās. Dzeja visbiežāk ierodas negaidīta un visnepiemērotākajos brīžos, taču es neatkarīgi no sava noskaņojuma varu jebkurā brīdī uzrakstīt apsveikumu vai veltījumu jebkuram cilvēkam apmēram divu četrrindu pantiņu garumā, ja kāds man to palūdz..
Visvairāk manus uzskatus par dzeju, šķiet, ir ietekmējuši pagājušā un aizpagājušā gadsimta latviešu klasiķi, it īpaši Alfrēds Krūklis, Harijs Heislers, Ziedonis Purvs, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe, Vilis Plūdonis, Fricis Bārda u.c. Skolā mūs mācīja, ka vajag izvēlēties kādu ideālu, kura pēdās vajag censties sekot un kuru likt sev par piemēru, un viņi ir autori, kuriem es gribētu līdzināties. Tiesa gan, skolas laikā visvairāk sajūsminājos par Eduardu Veidenbaumu un dižajiem renesanses itāļu dzejniekiem: Danti Aligjēri un Frančesko Petrarku, kā arī izcilo dāņu pasaku meistaru Hansu Kristianu Andersenu un mūsu pašu Kārli Skalbi un Skaidrīti Kaldupi, jo tolaik rakstīju arī pasakas.
Šobrīd esmu aizrāvies ar DJ Dark dziesmu tekstiem, bet mani sajūsmina arī mazāk zināmu latviešu valodā rakstošo mūsdienu autoru, piemēram, Lidijas Bērzes, Aijas Celmas, Intas Špilleres, Rasmas Urtānes, Oniksas Cvetkovas, Smaidas Maskinas dzeja. Lai neapvainojas tie, kurus nenosaucu, jo tad saraksts būtu jāveido ļoti garš, taču savās interesēs neaprobežojos tikai ar dzeju-labprāt lasu arī stāstus, romānus, ceļojumu aprakstus un populārzinātnisku literatūru, īpaši par vēsturi, kultūras vēsturi un ievērojamu cilvēku dzīvi. Es vēlētos, kaut spētu radīt tik brīnišķīgus tekstus, kā Alfrēds Krūklis vai Ziedonis Purvs, kuru vārsmas tikušas izmantotas skaistās un populārās dziesmās, kas nekad neapnīk un tiek katru dienu atskaņotas radio, tas ir mans ideāls, kuru es ļoti gribētu sasniegt. Es mīlu skaistu dzeju, tāpat kā klasisko un arī šlāgermūziku un bez tām abām – bez dzejas un mūzikas – dzīve man vairs nespētu sagādāt prieku. Ja man jautātu: ‘’Kāds tu esi?’’ Droši vien pati godīgākā iespējamā atbilde skanētu: ‘’Vecmodīgs, konservatīvs pesimists, bet romantiķis.’’"