Sportista morfofunkcionālās īpatnības ir attiecināmas uz bioloģiskajām zinātnēm – uz cilvēka bioloģiju. Tāpēc sportā treneriem nepieciešams apzināt visas atlēta organizsma bioloģiskās iespējas, lai visefektīvāk varētu iedarboties uz savu audzēkņu darbspēju attīstību. Šajā sakarībā treneris kā personība vienlaicīgi ir anatoms, bioķīmiķis, fiziologs, biomehāniķis, pedagogs, psihologs.
Parasti trenniņu procesā norobežojas ar funkcionālo iespēju uzlabošanu, labākajā gadījumā divu vai trīs sistēmu robežās. Reti kad tieko domāts par to, kas realizēs šīs funkcionālas iespējas. Atlēta galvenais un praktiski vienīgais motors, kas nodrosina visa veida fiziskās aktivitātes, tajā skaitā arī sporta aktivitātes treniņos un sacensībās, ir muskuļi un to sistēma.