Latvijā šodien ir atjaunojušas savu darbību vairākas politiskās partijas, dažas no kurām nodibinājušās 20. gadsmita sākumā vai vēlāk. Turpina dibināties jaunas partijas. Latvijā izveidojusies daudzpartiju sistēma.
Paši mūsu politiķi atzīmē, ka viens no sāpīgākajiem pašreizējā parlamentārisma slimīguma simptomiem ir tas, ka sabiedrībai nav pārliecības, ka tās ievēlētie priekšstāvji aizstāv tieši sabiedrības, nevis kādas šauras grupas intereses. Šai neuzticībai ir hroniskas sekas – neveidojas normāla, pēctecīga demokrātisku partiju sistēma. Katrās vēlēšanās mēs saigaidām jaunas partijas un jaunus mesijas, un līdz ar to pašiem politiķiem par nerakstītu tradīciju kļūst vairāk īslaicīga, nevis ilglaicīga stratēģiskā domāšana. Tādos apstākļos ir grūti runāt par politisko partiju pēctecīgo atbildību.
Nepretendējot uz izsmeļošu visu ar atjaunotās Latvijas Republikas politisko partiju vēsturi saistīto problēmu atspoguļojuu, autors piedāvā savu materiāla skatījumu. Pētījums galvenokārt balstās uz publicētiem un nepublicētiem avotiem. Savus dokumentus arhīva glabāšanai nodod nedaudzas partijas. Publicētie avoti – tie ir, pirmkārt, politisko partiju dokumneti. Lielākās partijas publisko savas programmas, manifestus, statūtus u.c. Uz šiem materiāliem tas arī balstās pētījums.
