Partiju laiki Latvijā (1988 – 2002)

Partiju laiki. Sācies otrais cēliens. Pirmsākums – parlamentārajā periodā Latvijas vēsturē no 1920. gada (Satversmes sapulces ievēlēšanas) līdz Ulmaņa apvērsumam 1934. gada maijā kad demokrātija mūsu valstī eksistenciāli orientēta uz partijām. Politiskās partijas šodien veido vienu no sabiedrības fundamentālajiem balstiem. Krīzes partiju rīcībā nozīmē krīzes mūsu demokrātijā. Partijas, pildot starpnieku lomu starp valsti un iedzīvotājiem, izpilda arī sabiedriskās sistēmas pašregulācijas funkcijas.

Darba hronoloģiskie rāmji no 1988. gada, kad sāka veidoties politisko partiju sistēma, līdz 2002. gadam. Ir jānorobežojas ar 2002. gadu, tālāk jau vairāk būtu runa par pašreizējo politiku.

 

Grāmatas pirmās lappuses lejupielādējamā failā šeit

12.72

Dalies ar savu atradumu

Grāmatas detaļas

Svars 567 g
Dimensijas 148 × 210 × 22.8 mm
Sējums

Mīkstais

ISBN

978-9984-798-20-2

Izdota

12.2007

Apjoms

448 lpp

Izdevējs

Drukātava

About The Author

Imants Mednis

Latvijā šodien ir atjaunojušas savu darbību vairākas politiskās partijas, dažas no kurām nodibinājušās 20. gadsmita sākumā vai vēlāk. Turpina dibināties jaunas partijas. Latvijā izveidojusies daudzpartiju sistēma.

Paši mūsu politiķi atzīmē, ka viens no sāpīgākajiem pašreizējā parlamentārisma slimīguma simptomiem ir tas, ka sabiedrībai nav pārliecības, ka tās ievēlētie priekšstāvji aizstāv tieši sabiedrības, nevis kādas šauras grupas intereses. Šai neuzticībai ir hroniskas sekas – neveidojas normāla, pēctecīga demokrātisku partiju sistēma. Katrās vēlēšanās mēs saigaidām jaunas partijas un jaunus mesijas, un līdz ar to pašiem politiķiem par nerakstītu tradīciju kļūst vairāk īslaicīga, nevis ilglaicīga stratēģiskā domāšana. Tādos apstākļos ir grūti runāt par politisko partiju pēctecīgo atbildību.

Nepretendējot uz izsmeļošu visu ar atjaunotās Latvijas Republikas politisko partiju vēsturi saistīto problēmu atspoguļojuu, autors piedāvā savu materiāla skatījumu. Pētījums galvenokārt balstās uz publicētiem un nepublicētiem avotiem. Savus dokumentus arhīva glabāšanai nodod nedaudzas partijas. Publicētie avoti – tie ir, pirmkārt, politisko partiju dokumneti. Lielākās partijas publisko savas programmas, manifestus, statūtus u.c. Uz šiem materiāliem tas arī balstās pētījums.