Pavasara sauciens

Vientuļā ābele

Vientuļa ābele stāv klaja lauka vidū.
Tai divas reizes gadā ir dzīru galds klāts,
Kad aicina viesos, dāsni cienā citus,
Bet vai par viņu pašu vēl rūpējas kāds?

Maijā rožainus kausus ar nektāru saldu
Ābele bitēm un tauriņiem sniedz,
Bet zelta rudenī klāj otru svētku galdu –
Tai  ik zarā kvēlo sārtvaidži, kad jau krīt pirmais sniegs.

Ābolus knābā putni, grauž susuri, vāveres,
Mielojas pele un zaķis, kad augļi zemē krīt,
Pat kukaiņiem un gliemežiem tiek pilni vēderi;
Nez vai cilvēki arī nāk augļus uzlasīt?

Vai dīgst ābolu sēklas? Nekur neredz atvases…
Kāda jēga tad ziedēt, kāpēc augļus dot?
Bet ābele nejautā: ‘’Kādēļ? Kam to vajadzēs?’’
Un tagad vientuļa, kaila dreb saltos puteņos…

Pienāks ziedošais maijs, un atkal plauks ābele,
Pie nektāra pilniem kausiem tai draugu būs daudz,
Un arī rudens svētkos daudzi to apmeklēs,
Bet, kad tai nebūs vairs nekā, viesi žigli prom trauks…

Nauris Gekišs 2022-02-07

7.18

Dalies ar savu atradumu

Grāmatas detaļas

Svars 245 g
Dimensijas 120 × 200 × 13 mm
Izdevniecība

Nauris Gekišs

Izdota

2022

Apjoms

246

ISBN

978-9934-9103-0-2

Sējums

Mīkstais

About The Author

Nauris Gekišs

Nauris Gekišs

Autors īsumā par sevi:
"Mans vārds ir Nauris Gekišs, esmu dzimis 1988.gadā Jūrmalā, kur esmu aizvadījis lielāko daļu savas līdzšinējās dzīves. Esmu absolvējis Slokas pamatskolu, Jūrmalas 1.ģimnāziju, kā arī Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Strādāju arhivāra specialitātē. Dzeju un stāstus sāku rakstīt jau pamatskolas gados, kad ieguvu atzinību Jūrmalas un Latvijas mēroga jauno literātu konkursos taču pēc vidusskolas absolvēšanas aizliedzu sev rakstīt un domāju, ka nekad to vairs nedarīšu, līdz pēc aptuveni desmit gadus ilga pārtraukuma, smagas slimības laikā atsāku īsināt laiku ar rakstīšanu un publicēju daļu savu sacerējumu sociālajos tīklos, līdz draugi mani pierunāja izdot manas pirmās dzejas grāmatas. Mani dzejoļi un citi sacerējumi ir tikuši publicēti laikrakstos ‘’Ogres Vēstis,’’ ‘’Jūrmalas Laiks’’(šī avīze pastāvēja tikai dažus mēnešus), kā arī Gulbenes laikrakstā ‘’Dzirkstele’’ un žurnālā ‘’Zintnieks.’’ Esmu bijis līdzautors arī Ogres literātu apvienības ‘’Sirdsdoma’’ dzejas kopkrājumam ‘’Uvertīra Latvijas simtgadei’’ un Jelgavas dzejnieku kluba ‘’Pieskāriens’’ almanaham ‘’Zemgales vācelīte.’’
Mani ierastie iedvesmas avoti ir daba, mīlestība, klasiskā mūzika un māksla. Esmu izmēģinājis roku dažādās dzejas formās un atšķirīga satura radīšanā, līdz izšķīros, ka vēlos radīt un izplatīt tādu dzeju, kas pēc iespējas rosinātu un vairotu labo. Bieži saceru dzejoļus braucot vilcienā uz darbu vai no darba, pastaigājoties parkā vai Jūrmalas kāpās un liedagā, reizēm naktīs ceļos no gultas un pierakstu vārsmas, kas man ienākušas prātā. Daudzi dzejoļi rodas arī klasiskās mūzikas koncertu apmeklējuma laikā. Parasti es tos vispirms pierakstu mobilajā telefonā, bet ar slīpēšanu nodarbojos vēlāk, mājās. Dzeja visbiežāk ierodas negaidīta un visnepiemērotākajos brīžos, taču es neatkarīgi no sava noskaņojuma varu jebkurā brīdī uzrakstīt apsveikumu vai veltījumu jebkuram cilvēkam apmēram divu četrrindu pantiņu garumā, ja kāds man to palūdz..
Visvairāk manus uzskatus par dzeju, šķiet, ir ietekmējuši pagājušā un aizpagājušā gadsimta latviešu klasiķi, it īpaši Alfrēds Krūklis, Harijs Heislers, Ziedonis Purvs, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe, Vilis Plūdonis, Fricis Bārda u.c. Skolā mūs mācīja, ka vajag izvēlēties kādu ideālu, kura pēdās vajag censties sekot un kuru likt sev par piemēru, un viņi ir autori, kuriem es gribētu līdzināties. Tiesa gan, skolas laikā visvairāk sajūsminājos par Eduardu Veidenbaumu un dižajiem renesanses itāļu dzejniekiem: Danti Aligjēri un Frančesko Petrarku, kā arī izcilo dāņu pasaku meistaru Hansu Kristianu Andersenu un mūsu pašu Kārli Skalbi un Skaidrīti Kaldupi, jo tolaik rakstīju arī pasakas.
Šobrīd esmu aizrāvies ar DJ Dark dziesmu tekstiem, bet mani sajūsmina arī mazāk zināmu latviešu valodā rakstošo mūsdienu autoru, piemēram, Lidijas Bērzes, Aijas Celmas, Intas Špilleres, Rasmas Urtānes, Oniksas Cvetkovas, Smaidas Maskinas dzeja. Lai neapvainojas tie, kurus nenosaucu, jo tad saraksts būtu jāveido ļoti garš, taču savās interesēs neaprobežojos tikai ar dzeju-labprāt lasu arī stāstus, romānus, ceļojumu aprakstus un populārzinātnisku literatūru, īpaši par vēsturi, kultūras vēsturi un ievērojamu cilvēku dzīvi. Es vēlētos, kaut spētu radīt tik brīnišķīgus tekstus, kā Alfrēds Krūklis vai Ziedonis Purvs, kuru vārsmas tikušas izmantotas skaistās un populārās dziesmās, kas nekad neapnīk un tiek katru dienu atskaņotas radio, tas ir mans ideāls, kuru es ļoti gribētu sasniegt. Es mīlu skaistu dzeju, tāpat kā klasisko un arī šlāgermūziku un bez tām abām – bez dzejas un mūzikas – dzīve man vairs nespētu sagādāt prieku. Ja man jautātu: ‘’Kāds tu esi?’’ Droši vien pati godīgākā iespējamā atbilde skanētu: ‘’Vecmodīgs, konservatīvs pesimists, bet romantiķis.’’"