Tam var arī neticēt

Iespējams, viens no lielākajiem nabaga cilvēkbērna lāstiem ir nepieciešamība atzīt acīmredzamo, proti: jo vairāk mēs zinām, jo vairāk saprotam, cik maz mēs zinām. Un daudziem tas liek ierauties teju necaursitamā rieksta čaumalā un ik solī apgalvot, ka tas, kas nevar būt, raugi, nekādi nevar būt. Un viss. Un, kā mēdz teikt, iepūt man… Bet tostarp pasaulē turpina notikt grūti izskaidrojamas vai pat vispār neizskaidrojamas parādības. Un gadu simtos un tūkstošos arī uzkrājies paprāvs “dainu skapītis” neizskaidrojamā, kas mūsu laikmetā, ko dēvē par sevišķi attīstītu, gaida savas izprašanas kārtu. Pamazām jau tas priekškars veras, jo aizvien vairāk vismaz sākam runāt par šo neticamo, neizskaidrojamo un nesaprotamo, un pamazām metam aizvien dziļākus skatus kosmosa dzīlēs, kas, kā runā zinātnes cilvēki, turpina izplesties parātam neaptveramā ātrumā. Ar visiem tajā ieslēptajiem noslēpumiem un brīnumiem. Iespējams, arī ar visiem to atrisinājumiem un paskaidrojumiem. Vai mācēsim to saskatīt?

Grāmatas pirmās lappuses lejupielādējamas failā šeit.