Vārdu gleznas

“Vārdu gleznas” ir sešu jauno autoru dzejas kopkrājums. Tajā ir atrodama gan jau agrāk publicētu autoru, kā Ināras Slavikas, Ivetas Uršuļskas, Līgas Slišānes un Naura Gekiša dzejoļi, gan vēl sabiedrībai pilnīgi jaunu un nepazīstamu dzejnieku-Valērija Suhina, Hildas Bergmanes, Olgas Kļaviņas, Taīdas Ausmas Kalniņas un Gunitas Dobrovoļskas dzeja. Dažādi autori, dažādas paaudzes, dažādi Latvijas reģioni un dažādi dzīvesgājumi, kas rada atšķirīgus skatījumus uz dzīvi un literatūru lieliski saskan šajā krājumā. Šī grāmata ir kā zviedru galds, kurā katrs dzejas cienītājs varētu atrast kaut ko sev tīkamu un piemērotu.

Grāmatas pirmās lappuses lejupielādējamā failā šeit

10.98

Dalies ar savu atradumu

Grāmatas detaļas

Svars 500 g
Dimensijas 148 × 210 mm
ISBN

978-9934-8447-2-0

Izdota

6. 2014

Izdevējs

Autorizdevums

Apjoms

392 lpp

Sējums

Mīkstais

About The Author

Nauris Gekišs

Nauris Gekišs

Autors īsumā par sevi:
"Mans vārds ir Nauris Gekišs, esmu dzimis 1988.gadā Jūrmalā, kur esmu aizvadījis lielāko daļu savas līdzšinējās dzīves. Esmu absolvējis Slokas pamatskolu, Jūrmalas 1.ģimnāziju, kā arī Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Strādāju arhivāra specialitātē. Dzeju un stāstus sāku rakstīt jau pamatskolas gados, kad ieguvu atzinību Jūrmalas un Latvijas mēroga jauno literātu konkursos taču pēc vidusskolas absolvēšanas aizliedzu sev rakstīt un domāju, ka nekad to vairs nedarīšu, līdz pēc aptuveni desmit gadus ilga pārtraukuma, smagas slimības laikā atsāku īsināt laiku ar rakstīšanu un publicēju daļu savu sacerējumu sociālajos tīklos, līdz draugi mani pierunāja izdot manas pirmās dzejas grāmatas. Mani dzejoļi un citi sacerējumi ir tikuši publicēti laikrakstos ‘’Ogres Vēstis,’’ ‘’Jūrmalas Laiks’’(šī avīze pastāvēja tikai dažus mēnešus), kā arī Gulbenes laikrakstā ‘’Dzirkstele’’ un žurnālā ‘’Zintnieks.’’ Esmu bijis līdzautors arī Ogres literātu apvienības ‘’Sirdsdoma’’ dzejas kopkrājumam ‘’Uvertīra Latvijas simtgadei’’ un Jelgavas dzejnieku kluba ‘’Pieskāriens’’ almanaham ‘’Zemgales vācelīte.’’
Mani ierastie iedvesmas avoti ir daba, mīlestība, klasiskā mūzika un māksla. Esmu izmēģinājis roku dažādās dzejas formās un atšķirīga satura radīšanā, līdz izšķīros, ka vēlos radīt un izplatīt tādu dzeju, kas pēc iespējas rosinātu un vairotu labo. Bieži saceru dzejoļus braucot vilcienā uz darbu vai no darba, pastaigājoties parkā vai Jūrmalas kāpās un liedagā, reizēm naktīs ceļos no gultas un pierakstu vārsmas, kas man ienākušas prātā. Daudzi dzejoļi rodas arī klasiskās mūzikas koncertu apmeklējuma laikā. Parasti es tos vispirms pierakstu mobilajā telefonā, bet ar slīpēšanu nodarbojos vēlāk, mājās. Dzeja visbiežāk ierodas negaidīta un visnepiemērotākajos brīžos, taču es neatkarīgi no sava noskaņojuma varu jebkurā brīdī uzrakstīt apsveikumu vai veltījumu jebkuram cilvēkam apmēram divu četrrindu pantiņu garumā, ja kāds man to palūdz..
Visvairāk manus uzskatus par dzeju, šķiet, ir ietekmējuši pagājušā un aizpagājušā gadsimta latviešu klasiķi, it īpaši Alfrēds Krūklis, Harijs Heislers, Ziedonis Purvs, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe, Vilis Plūdonis, Fricis Bārda u.c. Skolā mūs mācīja, ka vajag izvēlēties kādu ideālu, kura pēdās vajag censties sekot un kuru likt sev par piemēru, un viņi ir autori, kuriem es gribētu līdzināties. Tiesa gan, skolas laikā visvairāk sajūsminājos par Eduardu Veidenbaumu un dižajiem renesanses itāļu dzejniekiem: Danti Aligjēri un Frančesko Petrarku, kā arī izcilo dāņu pasaku meistaru Hansu Kristianu Andersenu un mūsu pašu Kārli Skalbi un Skaidrīti Kaldupi, jo tolaik rakstīju arī pasakas.
Šobrīd esmu aizrāvies ar DJ Dark dziesmu tekstiem, bet mani sajūsmina arī mazāk zināmu latviešu valodā rakstošo mūsdienu autoru, piemēram, Lidijas Bērzes, Aijas Celmas, Intas Špilleres, Rasmas Urtānes, Oniksas Cvetkovas, Smaidas Maskinas dzeja. Lai neapvainojas tie, kurus nenosaucu, jo tad saraksts būtu jāveido ļoti garš, taču savās interesēs neaprobežojos tikai ar dzeju-labprāt lasu arī stāstus, romānus, ceļojumu aprakstus un populārzinātnisku literatūru, īpaši par vēsturi, kultūras vēsturi un ievērojamu cilvēku dzīvi. Es vēlētos, kaut spētu radīt tik brīnišķīgus tekstus, kā Alfrēds Krūklis vai Ziedonis Purvs, kuru vārsmas tikušas izmantotas skaistās un populārās dziesmās, kas nekad neapnīk un tiek katru dienu atskaņotas radio, tas ir mans ideāls, kuru es ļoti gribētu sasniegt. Es mīlu skaistu dzeju, tāpat kā klasisko un arī šlāgermūziku un bez tām abām – bez dzejas un mūzikas – dzīve man vairs nespētu sagādāt prieku. Ja man jautātu: ‘’Kāds tu esi?’’ Droši vien pati godīgākā iespējamā atbilde skanētu: ‘’Vecmodīgs, konservatīvs pesimists, bet romantiķis.’’"