Ziemassvētku ludziņas

Ar čiekura zvaniem vecajā, sarmotajā eglē pasaulei tiek sūtīta vēsts – tuvojas Ziemassvētku laiks.

Laiks, kad ik mirklis ir zelta vērts, jo jāpaveic nepadarītais, iekavētais, aizmirstais.

Skolā šis laiks steidzas īpašiem septiņjūdžu zābakiem, jo pie tik daudz vēl darāmā klāt ir bērnu acu skatieni, kas vaicā, aicina, izvairās… Tev, skolotāj, ir jāpaspēj viss!

Esmu šajā saspringtajā laika trūkumā meklējusi ludziņas, kuras bērni varētu spēlēt Ziemassvētku klases vakarā vecākiem. Šķirstot grāmatu pēc grāmatas, secināju, ka man vajag pavisam kaut ko citu. Klase, kura ir 30 ļoti spēlēt gribošu bērnu, nedrīkst atstāt bez lomas nevienu un pasacīt: „Tev pietrūka teksta!”

Nebija citas izvēles – sēdos un saku ludziņas sacerēt pati, katram iedalot pa lomiņai.

Esam šīs izrādes spēlējuši 1.-4.klašu skolēniem mūsu skola. Bērniem lugas patika. Kolēģu un bērnu vecāku ierosināta, nododu tas izvērtēt ari jums.