Zilsniedzēm izmargots ceļš

Zemessardzei

Nekad neaizmirsīsim, zēni –
Senči mantojumā deva šo zemi,
Lai sargātu mēs to un koptu,
Nekad svešiem vairs neatdotu!

No Kursas kāpām līdz Zilupes krastam,
No Leišmales pļavām līdz pašai Valkai
Senču asinīm svētītā zeme ir mūsu,
Un citas nekad mums nebūs!

Kā ozoli stipri,
Kas nebīstas vētru,
Mūžam Latvijas vīri
Sargās Dzimteni – dārgu un svētu.

Gan zaldātu asins, gan arāju sviedri,
Kas gadsimtiem Latvijas zemē ir lieti –
Tas ir parāds, ko nespēsim atdot nekad,
Bet par Dzimteni atbildīgs katrs ir pats!

Kā senču ozolus saknes šai zemē
Un parāds, neatdodams, mūs turēs,
Kamēr Daugava plūdīs uz Baltijas jūru,
Kas saules meitu asaras krājusi pūrā.

Kā ozoli stipri,
Kas nebīstas vētru,
Mūžam Latvijas vīri
Sargās Dzimteni – dārgu un svētu.

Nauris Gekišs 2018-08-23

6.68

Dalies ar savu atradumu

Grāmatas specifikācija

Svars 195 g
Izmēri 120 × 200 × 11 mm
Izdota

2021

Apjoms

196

ISBN

978-9934-8884-8-9

Sējums

Mīkstais

Par autoru

Nauris Gekišs

Nauris Gekišs

Autors īsumā par sevi:
"Mans vārds ir Nauris Gekišs, esmu dzimis 1988.gadā Jūrmalā, kur esmu aizvadījis lielāko daļu savas līdzšinējās dzīves. Esmu absolvējis Slokas pamatskolu, Jūrmalas 1.ģimnāziju, kā arī Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Strādāju arhivāra specialitātē. Dzeju un stāstus sāku rakstīt jau pamatskolas gados, kad ieguvu atzinību Jūrmalas un Latvijas mēroga jauno literātu konkursos taču pēc vidusskolas absolvēšanas aizliedzu sev rakstīt un domāju, ka nekad to vairs nedarīšu, līdz pēc aptuveni desmit gadus ilga pārtraukuma, smagas slimības laikā atsāku īsināt laiku ar rakstīšanu un publicēju daļu savu sacerējumu sociālajos tīklos, līdz draugi mani pierunāja izdot manas pirmās dzejas grāmatas. Mani dzejoļi un citi sacerējumi ir tikuši publicēti laikrakstos ‘’Ogres Vēstis,’’ ‘’Jūrmalas Laiks’’(šī avīze pastāvēja tikai dažus mēnešus), kā arī Gulbenes laikrakstā ‘’Dzirkstele’’ un žurnālā ‘’Zintnieks.’’ Esmu bijis līdzautors arī Ogres literātu apvienības ‘’Sirdsdoma’’ dzejas kopkrājumam ‘’Uvertīra Latvijas simtgadei’’ un Jelgavas dzejnieku kluba ‘’Pieskāriens’’ almanaham ‘’Zemgales vācelīte.’’
Mani ierastie iedvesmas avoti ir daba, mīlestība, klasiskā mūzika un māksla. Esmu izmēģinājis roku dažādās dzejas formās un atšķirīga satura radīšanā, līdz izšķīros, ka vēlos radīt un izplatīt tādu dzeju, kas pēc iespējas rosinātu un vairotu labo. Bieži saceru dzejoļus braucot vilcienā uz darbu vai no darba, pastaigājoties parkā vai Jūrmalas kāpās un liedagā, reizēm naktīs ceļos no gultas un pierakstu vārsmas, kas man ienākušas prātā. Daudzi dzejoļi rodas arī klasiskās mūzikas koncertu apmeklējuma laikā. Parasti es tos vispirms pierakstu mobilajā telefonā, bet ar slīpēšanu nodarbojos vēlāk, mājās. Dzeja visbiežāk ierodas negaidīta un visnepiemērotākajos brīžos, taču es neatkarīgi no sava noskaņojuma varu jebkurā brīdī uzrakstīt apsveikumu vai veltījumu jebkuram cilvēkam apmēram divu četrrindu pantiņu garumā, ja kāds man to palūdz..
Visvairāk manus uzskatus par dzeju, šķiet, ir ietekmējuši pagājušā un aizpagājušā gadsimta latviešu klasiķi, it īpaši Alfrēds Krūklis, Harijs Heislers, Ziedonis Purvs, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe, Vilis Plūdonis, Fricis Bārda u.c. Skolā mūs mācīja, ka vajag izvēlēties kādu ideālu, kura pēdās vajag censties sekot un kuru likt sev par piemēru, un viņi ir autori, kuriem es gribētu līdzināties. Tiesa gan, skolas laikā visvairāk sajūsminājos par Eduardu Veidenbaumu un dižajiem renesanses itāļu dzejniekiem: Danti Aligjēri un Frančesko Petrarku, kā arī izcilo dāņu pasaku meistaru Hansu Kristianu Andersenu un mūsu pašu Kārli Skalbi un Skaidrīti Kaldupi, jo tolaik rakstīju arī pasakas.
Šobrīd esmu aizrāvies ar DJ Dark dziesmu tekstiem, bet mani sajūsmina arī mazāk zināmu latviešu valodā rakstošo mūsdienu autoru, piemēram, Lidijas Bērzes, Aijas Celmas, Intas Špilleres, Rasmas Urtānes, Oniksas Cvetkovas, Smaidas Maskinas dzeja. Lai neapvainojas tie, kurus nenosaucu, jo tad saraksts būtu jāveido ļoti garš, taču savās interesēs neaprobežojos tikai ar dzeju-labprāt lasu arī stāstus, romānus, ceļojumu aprakstus un populārzinātnisku literatūru, īpaši par vēsturi, kultūras vēsturi un ievērojamu cilvēku dzīvi. Es vēlētos, kaut spētu radīt tik brīnišķīgus tekstus, kā Alfrēds Krūklis vai Ziedonis Purvs, kuru vārsmas tikušas izmantotas skaistās un populārās dziesmās, kas nekad neapnīk un tiek katru dienu atskaņotas radio, tas ir mans ideāls, kuru es ļoti gribētu sasniegt. Es mīlu skaistu dzeju, tāpat kā klasisko un arī šlāgermūziku un bez tām abām – bez dzejas un mūzikas – dzīve man vairs nespētu sagādāt prieku. Ja man jautātu: ‘’Kāds tu esi?’’ Droši vien pati godīgākā iespējamā atbilde skanētu: ‘’Vecmodīgs, konservatīvs pesimists, bet romantiķis.’’"